Popis: |
Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Tēma: Darba nespējas dzimumatšķirības Valsts sociālās apdrošināšanas slimības pabalstos. Aktualitāte: 2014. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apmaksāja slimības pabalstus vairāk nekā 138 miljardu eiro apmērā. 2020. gadā prombūtne no darba bija 35,1 miljonam darbinieku, salīdzinot ar 2006. gadu – 14,5 miljoniem. Slimības pabalstu apjoma pieaugums ir liels slogs valsts budžetam. Slimības lapu skaits ir svarīgs sabiedrības veselības indikators. Dzimumatšķirības darba nespējā rada vairāki faktori un viens konkrēts faktors joprojām nav pierādīts. Slimības lapu pētniecība dzimuma griezumos starp valstīm ir svarīga, jo pastāv dažāda veida likumdošana attiecībā uz pabalstu izmaksām, darba kultūra, kā arī dzimumu vienlīdzības apsekti. Mērķis: Izpētīt darba nespējas dzimumatšķirības Valsts sociālās apdrošināšanas slimības pabalstos 2017. gadā. Materiāls un metodes: Dati iegūti no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) par slimības pabalstiem 2017. gadā, izņemot slima bērna kopšanu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, ceļu satiksmes negadījumus, tuberkulozi un karantīnu. Statistiskajā datu apstrādē izmantota frekvenču biežuma analīze, šķērstabulas, Hī kvadrāta (χ2) tests un 95% ticamības intervālu (TI) noteikšana. Rezultāti: 2017. gadā 45% vīriešu un 55% sieviešu (n=146 391) saņēma slimības pabalstu. Apmaksāto dienu skaits periodā līdz 7 dienām bija lielāks sievietēm, savukārt no 22 dienas vīriešiem. Dienu skaits uz 1 gadījumu līdz 20 dienām bija vairāk izplatīts sievietēm, savukārt virs 20 dienām vīriešiem. Vidēji vīriešiem 48, bet sievietēm 45 apmaksātas dienas gadā. Lielākajai daļai pabalsta saņēmēju bija 1 slimības gadījums gadā (vairāk kā 80,1%). Dzimumatšķirības gadījumu skaitā bija statistiski ticamas, bet skaitliski nenozīmīgas. Vislielākās dzimumatšķirības vecuma grupās bija vīriešiem no 25 līdz 34 gadiem un sievietēm no 55 līdz 64 gadiem. Secinājumi: 2017. gadā sievietes biežāk saņēma slimības lapu. Vidējais apmaksāto darba nespējas dienu skaits vīriešiem bija lielāks, tomēr īsākā darba nespējas periodā (līdz 7 dienām) sievietēm, bet garākā darba nespējas periodā (no 22 līdz 64 dienām) vīriešiem. Visbiežāk abiem dzimumiem sastopams 1 slimības gadījums gadā. Vīriešiem vidējā piešķirtā summa bija lielāka nekā sievietēm. Vislielākās dzimumatšķirības tika novērotas vīriešiem vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt sieviešu īpatsvars palielinājās no 45 gadiem, īpaši novērojams grupā no 55 līdz 64 gadiem. Saturs: Kopējais darba apjoms 45 lpp, ieskaitot 8 attēlus. Izmantoti 43 literatūras avoti. Atslēgas vārdi: Dzimumatšķirības, slimības pabalsts, darba nespēja, slimības prombūtne, slimības lapas, slimības dienu skaits, slimības gadījumi, dzimumnevienlīdzība. Topic: Gender differences in sickness absence in National social insurance sickness benefits. Topicality: In 2014, EU Member States spent more than €138 billion on paid sickness benefits. In the second quarter of 2020, there were 35.1 million employees out of work, compared to 144.5 million in 2006. The amount of sickness benefits is increasing, which is a big burden on the state budget. The number of sick leaves is an important indicator of public health and the health of the working population. Gender gaps in work are caused by a number of factors and one specific factor still has not been established. Research into gender patterns between countries is important because of different legislation on the costs of benefits, the culture of work and gender equality. Aim: To explore the gender differences in sickness absence in National social insurance sickness benefits in 2017. Material and methods: Data used in the study are obtained from the State Social Insurance Agency on sickness benefits in 2017, with the exception of care of sick children, maternity leave, road accidents, tuberculosis and quarantine. Frequency analysis, crosstabs, Chi-square (χ2) test and 95% confidence intervals were used in the statistical data processing. Results: In 2017, 45% of men and 55% of women (n = 146 391) received sickness benefits. The higher number of paid days in the period to 7 days was for women, while up from 22 days for men. The number of days per 1 case to 10 days was more prevalent in women, while over 20 days more for men. On average for men was 48, while for women 45 paid days a year. The majority of sickness benefits receivers had 1 case of sickness per year (over 80.1%). The number of cases in gender differences was statistically significant, but minor differences were observed in numbers. The most serious gender differences age groups were men aged 25 to 34 and women aged 55 to 64. Conclusions: Women get sick leave more often. The average number of paid sick days for men is higher than for women, but in the shorter sickness absence period (up to 7 days) the proportion of women is higher, while in the longer period (22 to 64 days) for men. The most common for both, women and men occurred was 1 sickness case per year. For men, the average amount allocated is higher than for women. The most serious gender differences were observed in the age group between 25 and 34 years. Contens: The total volume of the work is 45 pages, including 8 figures. 43 literature sources was used. Key words: Gender differences, gender gap, sickness benefits, sickness absence, sick leaves, sick days, sickness cases, gender inequality. |