Motivācijas saistība ar personības iezīmēm komandu sportistiem
| Autor: | Žanete Kalvāne |
|---|---|
| Přispěvatelé: | Gatis Upesleja, Komunikācijas fakultāte, Faculty of Communications |
| Rok vydání: | 2023 |
| Předmět: |
apzinīgums
personības iezīmes amotivation external motivation openness Agreeableness ekstraversija Amotivācija identificējama regulācija conscientiouness atvērtība pieredzei neurocism ārējā motivācija personality traits iekšējā motivācija labvēlīgums motivation neirotisms extroversion identified regulation motivācija intrinsic motivation |
| Popis: | Psiholoģija Psiholoģija Psychology Psychology Bakalaura darba “Motivācijas saistība ar personības iezīmēm komandu sportistiem” pētījuma mērķis ir noskaidrot motivācijas saistību ar personības iezīmēm komandu sportistiem, tāpēc tika izvirzīti divi pētījuma jautājumi un četri apakšjautājumi ar mērķi noskaidrot, vai pastāv saistība starp motivāciju un personības iezīmēm komandu sporta (basketbola, futbola, handbola, volejbola) veidu sportistiem un vai pastāv statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem motivācijas rādītājos un personības iezīmju rādītājos. Pētījumā piedalījās 223 komandu sportisti (52,9% vīrieši) vecumā no 18 līdz 59 gadiem (M = 22,74, SD = 5,6). Dalībnieki izpildīja “Lielā Piecnieka aptauju” (The Big Five Inventory, BFI; John, Donahue, & Kentle, 1991; Benet-Martínez & John, 1998; adaptācija latviešu valodā veica Perepjolkina, Kālis, 2012) un “Situatīvās motivācijas skalu” (Situational Motivation Scale, SIMS; Guay, Robert, Vallerand, & Blanchard, 2000; adaptāciju latviešu valodā veica Ābola, 2014). Pētījuma dati liecina, ka kopējā izlasē komandu sportistiem pastāv statistiski nozīmīga pozitīva saistība starp motivāciju un tādām personības iezīmēm kā atvērtība pieredzei (rs = 0,36, p < 0,01), apzinīgums (rs = 0,41, p < 0,01), ekstraversija (rs = 0,33, p < 0,01) un labvēlīgums (rs = 0,45, p < 0,01). Pētījumā tika konstatēta statistiski nozīmīga negatīva saistība motivācijai ar neirotismu (rs = -0,21, p < 0,01). No datiem var secināt, ka komandu sportisti, kas ir sociāli aktīvi, dzīvespriecīgi, komunikabli, centīgi, disciplinēti, mērķtiecīgi, apveltīti ar vēlmi gūt jaunu pieredzi ir augstāk motivēti, kā arī to, ka, jo motivētāki sportisti, jo mazāk izpaužas dažādas neirotisma pazīmes (piem., bailes, satraukums, nemiers, nedrošība, dusmas, u.c.). Pētījuma rezultāti liecina, ka pastāv atšķirības starp dzimumiem motivācijas rādītājos un personības iezīmju rādītājos sievietēm un vīriešiem ekstraversijā (U = 7198,0*, Z = -2,090, p = < 0,05), labvēlīgumā (U = 6203,0*, Z = -0,017, p = < 0,05) un neirotismā (U = 4477,0**, Z = -3,579, p = < 0,001). Iegūtie rezultāti var palīdzēt komandas sporta veidu treneriem un sporta speciālistiem izprast sportistu motivācijas saistību ar personības iezīmēm un tādējādi veicināt zināšanās balstītu sporta komandu veidošanu amatieru un profesionālajā sportā. The aim of the study “The relationship between motivation and personality traits in team sports” is to find out the relationship between motivation and personality traits of team athletes. Therefore two research questions and four sub-questions were raised with the aim of finding out if there is a relationship between motivation and personality traits of team sports (basketball, football, handball, volleyball) athletes, and also whether there are statistically significant gender differences in the motivation scores and the personality trait scores. 223 team athletes (52,9% men) aged 18 to 59 (M = 22,74, SD = 5,6) participated in the study. Participants completed the “The Big Five Inventory” (The Big Five Inventory, BFI; John, Donahue, & Kentle, 1991; Benet-Martínez & John, 1998; Latvian adaptation Perepjolkina, Kālis, 2012) and “Situational Motivation Scale” (Situational Motivation Scale, SIMS; Guay, Robert, Vallerand, & Blanchard, 2000; adapted in Latvian by Abola, 2014). Research data show that in the total sample of team athletes there is a statistically significant positive relationship between motivation and such personality traits as openness to experience (rs = 0,36, p < 0,01), conscientiousness (rs = 0,41, p < 0,01, extraversion (rs = 0,33, p < 0,01) and agreeableness (rs = 0,45, p < 0,01). The study found a statistically significant negative relationship between motivation and neuroticism (rs = -0,21, p < 0,01). From the data, it can be concluded that team athletes who are socially active, cheerful, communicative, diligent, disciplined, purposeful, endowed with the desire to gain new experiences are more motivated, therefore, the more motivated an athlete is, the less various signs of neuroticism are manifested (eg fear, anxiety, insecurity, anger, etc.). The results of the study show that there are gender differences in motivation indicators and personality trait indicators for women and men in extraversion (U = 7198,0*, Z = -2,090, p = < 0,05), agreeableness (U = 6203,0*, Z = -0,017, p = < 0,05) and neuroticism (U = 4477,0**, Z = -3,579, p = < 0,001). The obtained results can help team sports coaches and sport specialists to understand the connection between athletes motivation and personality traits and thus contribute to the formation of knowledge-based sports teams in amateur and professional sports. |
| Databáze: | OpenAIRE |
| Externí odkaz: |
|