| Popis: |
Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Nosaukums: Darba devēju veikto darba aizsardzības pasākumu saistība ar pašziņotajām slimības lapām. Mērķis: Noskaidrot darba devēju veikto darba aizsardzības pasākumu saistību ar nodarbināto pašziņotajām slimības lapām. Aktualitāte: Darba devēju veikto aizsardzības pasākumu saistība ar sabiedrības veselības zinātni iet roku rokā. Darbā cilvēki pavada lielāko daļu sava laika. Zinātniskie pētījumi atspoguļo darba devēju veikto aizsardzības pasākumu ietekmi uz darba ņēmējiem un netiešā veidā arī viņu ģimenēm. Piemēram, darba devējs, izglītojot darbiniekus un nodrošinot viņiem sporta iespējas, pilnīgi vai daļēji ietekmē to, ka arī ārpus darba darbinieks būs fiziski aktīvs un nodos to tālāk saviem tuviniekiem. Pētnieki secina, ka darbinieki ar sociāli ekonomiski labāku dzīves vidi retāk slimo. Tāpat dažādi darba devēju veiktie darba aizsardzības pasākumi potenciāli mazina slimības lapu biežumu. Tādēļ ir svarīgi sabiedrības veselībā aplūkot pašziņoto slimības lapu iemeslus un analizēt to, kādus darba vides aizsardzības pasākumus nodrošina dažādi darba devēji. Hipotēze: Pastāv statistiski nozīmīga sakarība starp veiktiem darba aizsardzības pasākumiem un pašziņoto slimības lapu skaitu. Pētījuma dizains: Šķērsgriezuma pētījums. Pētījuma metodes: Bakalaura darba izstrādē ir izmantoti dati no 2020. gada pētījuma “Darba apstākļi un riski Latvijā 2017. – 2018.” ietvaros veiktās nodarbināto aptaujas. Pētījums realizēts ESF projekta “Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” ietvaros. Bakalaura darbam izmantoti dati par algotajiem darbiniekiem, kas kopumā bija 2 372 respondentus vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem. Intervijas notika no 2018. gada 4. janvāra līdz 27. jūlijam. Detalizēti tika analizēta nodarbināto sociāli ekonomiskā stāvokļa, sociāli demogrāfiskā stāvokļa un darba devēju veikto darba aizsardzības pasākumu ietekme uz slimības lapām. Dati tiek analizēti frekvenču un šķērstabulās. Dati tika analizēti, izmantojot Hī kvadrāta testu, lai rezultātā varētu noteikt statistiski nozīmīgas atšķirības. Pirms datu interpretācijas tika aprēķināts arī ticamības intervāls (CL 95%). Rezultāti atzīti par statistiski nozīmīgiem, ja p vērtība ir mazāka par 0,05 (p < 0,05). Lai analizētu datus, tika izmantota programma IBM SPSS 27.0. Tehniskā grafiku un tabulu veidošanā bakalaura darbam tika programma Microsoft Office Excel (gads).Ticamības intervāli aprēķināti programmā “Epitools”. Secinājumi: Sievietes par 50% vairāk atver slimības lapas nekā vīrieši. Pieaugot darbinieku vecumam, pieaug risks slimības lapas atvēršanai. Latvijas nodarbināto vidū visvairāk slimo respondenti ar augstāko izglītību. Visvairāk slimības lapas atvēruši respondenti, kuru mēneša ienākumi ir augstāki par 960 eiro. Darba devēju organizētās obligātās veselības pārbaudes potenciāli samazina respondentu skaitu, kuri atver slimības lapas. Par 20% palielinās to respondentu skaits, kuru darba vidē darba devējs ir veicis risku vērtējumu un, kuri nav slimojuši Annotation Title: Impact of occupational health and safety measures taken by employers on self-reported medically certified sickness absence of employees. Research goal: To clarify the impact of occupational health and safety measures taken by employers with self-reported medically certified sickness absence of employees. Research topicality: The association of occupational health and safety measures taken by employers with public health science goes hand in hand. At work, people spend most of their time. Scientific studies reflect the impact of preventive measures taken by employers on workers and, indirectly, their families. For example, the employer, by educating employees and providing them with sporting opportunities, ensure, in whole or in part, that the employee will be also physically active outside the work and transfer it to his or her relatives. Researchers conclude that workers with a more socially economically better life environment tend to have less medically certified sickness absence. Different occupational health and safety measures taken by employers potentially reduce the incidence of sick leaves. It is therefore important to examine in public health the causes of the self-reported medically certified sickness absence and to analyse what measures are provided by different employers to protect the working environment. Hypothesis: There is a statistically significant association between occupational health and safety measures and self-reported medically certified sickness absence of employees. Study design: Cross-sectional study. Study methods: Data from the study “Working conditions and risks in Latvia 2017 – 2018” have been used in the development of the bachelor`s work. The study was carried out within the ESF project “Improving the practical implementation and monitoring of labour security legislation”. In total, the study used data of 2 372 respondents from 15 to 74 years of age. The interviews took place between 4 January and 27 July 2018. A detailed analysis was made about the socio-economic and socio-demographic situation, the incidence of the self-reported medically certified sickness absence in relation to occupational health and safety measures taken by employers. The data were analysed using frequency and cross-section tables. For data analysing Chi-square test was used to find statistically significant differences. The confidence interval (CI 95%) was also calculated before the data was interpreted. The results were found to be statistically significant if the p value is less than 0,005 (p < 0,005). IBM SPSS 27.0 was used to analyse the data. Microsoft Office Excel was used to create technical graphs and tables for bachelor`s work. The confidence intervals were calculated in the Epitools programme. Conclusions: Women 50% more open sick leave than man. Increasing the age of employees increases the risk of opening the sick page. In Latvia the higher risk of sick leave is for respondents with higher educatio |
