| Popis: |
Sabiedrības veselība Veselības aprūpe Public Health Health Care Darba nosaukums – Fiziskās aktivitātes un stresa saistība ar muguras sāpēm Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem. Mērķis ir noskaidrot, kāda ir muguras sāpju (kakla – plecu daļā un krūšu – jostas daļā) saistība ar psihoemocionāliem faktoriem un fiziskām aktivitātēm Latvijas pieaugušajiem iedzīvotājiem dažādās sociāldemogrāfiskās grupās. Pētījumā izvirzīti četri uzdevumi, kuros tika novērtēta saistības starp muguras sāpēm un sociāldemogrāfiskajiem, fizisko aktivitāti raksturojošiem un pshioemocionāliem faktoriem, kā arī noteiktas samērotās un nesamērotās muguras sāpju izredzes. Aktualitāte: Muguras sāpes ir būtiska sabiedrības veselības problēma, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Muguras sāpēm ir vairāki iedalījumi pēc sāpju intensitātes un lokalizācijas. Mazkustīgs dzīvesveids ietekmē muguras sāpju attīstību. Latvijā muguras sāpju izplatība un saistība ar fizisko aktivitāti un stresu ir maz pētīta, ka arī zinātniskajā literatūrā trūkst viennozīmīga saistība ar šiem faktoriem. Materiāls un metodes: Kā datu avots izmantots 2020. gada Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums. Pēc dizaina tas ir šķērsgriezuma pētījums ar reprezentatīvu Latvijas iedzīvotāju izlasi. Datu analīzē iekļauti 3505 respondenti. Galvenās izmantotās datu analīzes metodes: biežuma sadalījums, izmantojot 2 x 2 šķērstabulas un hī kvadrāta (χ2) testus, korelācijas, loģistikās regresijas modeļi nesamēroto un samēroto izredžu attiecību noteikšanai. Rezultāti: Muguras sāpes kakla – plecu daļā uzrāda augstāku procentuālo izplatību sievietēm (37,3%) nekā vīriešiem. Augstākas izredzes izjust gan muguras sāpes kakla – plecu (ORb = 5,33), gan krūšu – jostas daļā (ORb = 3,32) ir respondentiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem. Pēc sociāldemogrāfisko faktoru samērošanas augstākas izredzes izjust muguras sāpes krūšu – jotas daļā ir respondentiem, kas pēdējā mēneša laikā izjutuši sasprindzinājumu, stresu un nomāktību (ORb = 2,49). Secinājumi: Augstāka procentuālā muguras sāpju izplatība ir respondentiem vecumā no 55 līdz 74 gadiem, ar vidēju izglītības līmeni un pensionāriem/nestrādājošiem invalīdiem. Izjust abas muguras sāpes augstākas izredzes ir respondentiem, kas brīvo laiku pavada mazaktīvi. Muguras sāpes krūšu – jostas daļā uzrāda būtisku saistību ar sasprindzinājuma, stresa un nomāktības novērtējumu. Darba apjoms: 64 lapaspuse, 25 tabulas, 4 attēli, 91 literatūras avoti, 1 pielikums. Atslēgasvārdi: hroniskas sāpes, fiziskās aktivitātes, stress, muguras sāpes, muguras lejas daļas sāpes, sāpes mugurkaula kakla daļā, mazkustīga uzvedība. Master thesis title – Physical activity and stress associations with back pain in Latvian adult population. Objective: To find out the associations between back pain (neck-shoulder and chest-lumbar) with psycho-emotional factors and physical activities in Latvian adults in different socio-demographic groups. Tasks: Four tasks were set in the study, in which the associations between back pain and socio-demographic, physical activity and psycho-emotional factors were assessed, as well as unequal and adjusted odds of back pain were determined. Actuality: Back pain is a significant public health problem that affects the quality of life. Back pain has several classifications according to pain intensity and location. A sedentary lifestyle affects the development of back pain. In Latvia, the prevalence of back pain and its association with physical activity and stress has not been studied sufficiently enough, and the literature also lacks a conclusive relationship with these factors. Methodology: The 2020 study “Health Behaviour among Latvian Adult Population” was used as the data source. By design, it is a cross-sectional study with a representative sample of the population of Latvia. The study relied on 3505 respondents. Main data analysis methods used: frequency distribution using 2 x 2 crosstabs and Chi-square (χ2) tests, correlations, logistic regression models for determination of unequal and adjusted odds ratios. Results: Back pain in the neck-shoulder region shows a higher percentage prevalence in women (37.3%) than in men. Respondents aged 55 to 74 have higher chances of experiencing back pain in the neck-shoulder (ORb = 5.33) and chest-lumbar (ORb = 3.32) regions. After comparing the socio-demographic factors, the respondents who have experienced tension, stress and depression in the last month have higher chances of experiencing back pain in the chest – lumbar region (ORb = 2.49) Conclusions: Respondents aged 55 to 74 years, with an average level of education and retired/non-working disabled persons have a higher percentage prevalence of back pain. Respondents who spend their free time less actively are more likely to experience both back pains. Back pain in the chest – lumbar area shows a significant relationship with the assessment of tension, stress, and depression. Content: 64 pages, 25 tables, 4 figures, 91 references, 1 attachment. Keywords: chronic pain, physical activity, stress, back pain, lower-back pain, neck pain, sedentary behaviours. |
