ASV pozicionējums Francijas ārējā un drošības identitātē no 2001.gada līdz 2022.gadam

Autor: Enia Kaņepēja
Přispěvatelé: Mārtiņš Vargulis, Eiropas studiju fakultāte, Faculty of European Studies
Rok vydání: 2023
Předmět:
Popis: Starptautiskās attiecības - Eiropas studijas Socioloģija, politoloģija un antropoloģija International Relations - European Studies Sociology, Politics and Anthropology Bakalaura darba tēma ir “ASV pozicionējums Francijas ārējā un drošības identitātē no 2001.gada līdz 2022.gadam”. Francija ir ES vienīgā kodolvalsts ar vienu no desmit spēcīgākajām armijām pasaulē, kas attīstījusi savas aizsardzības spējas, fokusējoties uz Eiropas autonomo spēju stiprināšanu. Tomēr, Parīze, uzsverot stratēģiskās autonomijas nepieciešamību, ASV un NATO, kas nereti tiek dēvētas par Eiropas drošības stūrakmeni, iespējams, izjūtot konkurenci, piešķir mazāku lomu nekā patiesībā tās uz šīs skatuves spēlē. Šī darba mērķis ir analizēt, kā ASV ir tikušas pozicionētas Francijas ārējā un drošības identitātē laika periodā no 2001.gada līdz 2022.gadam. Autore izvirza hipotēzi, ka Francijas ārējās un drošības identitātē ASV pozicionējums klasificējams kā pieaugošas sāncenses. Lai to pārbaudītu pētījums tiek sadalīts trīs nodaļās. Pirmajā nodaļā tiek skaidrots darba teorētiskais ietvars, proti, tiek iezīmēta konstruktīvisma attīstība un autores izvēlētās pieejas – jaunā konstruktīvisma pamat uzstādījumi. Otrā nodaļa veltīta Francijas ārējās un drošības identitātes definēšanai un tās attīstības dinamikas skaidrojumam. Noslēdzošajā nodaļā fokuss tiek likts uz ASV pozicionējumu Francijas ārējā un drošības identitātē, izmantojot dokumentu satura analīzi, gadījumu izpēti un identificēto aģentu runas, kas iegūtas no oficiālajām interneta vietnēm, piemēram, www.elysee.fr. Darbā secināts, ka ASV Francijas ārējā un drošības politikā varētu tikt pozicionētas kā sāncenses, bet pozicionējuma dinamika ir mainīga. Lai ASV varētu klasificēt kā pieaugošas sāncenses, darbā būtu jāparādās skaidrai dinamikai, tomēr tas nav novērojams un, ņemot vērā visu augstāk minēto, autore secina, ka ASV Francijas ārējā un drošības identitātē pozicionējamas kā partneres. Papildus tam, darbā gaitā veikts būtisks novērojums, ka ASV pozicionējums aizsardzības un drošības dokumentos atšķiras no aģentu retorikā paustā un atšķirībā no gadījumu analīzes ietvaros mainīgās dinamikas, koncepcijās tas paliek principā nemainīgs. The title of the bachelor’s thesis is “The United States positioning in France’s foreign and defence identity (2001-2022)”. One of the ten strongest armies in the world and the only nuclear-armed nation in the EU, France is enhancing its defence capabilities with a focus on strengthening Europe's autonomous capacities. However, Paris, underlining the need for strategic autonomy, gives the US and NATO, often referred to as the cornerstones of European security, perhaps in a sense of competition, a smaller role than they play on this stage. The aim of the research is to analyse how the US has been positioned in France's foreign and security identity between 2001 and 2022. The hypothesis states that in France's foreign and security identity, the U.S. positioning should be classified as growing rivals. To confirm this, work consists of three chapters. The first chapter explains the theoretical framework of the work, highlighting the development of constructivism and the approach chosen by the author - new constructivism’s main pillars. Second chapter is devoted to France's foreign and security identity and explaining its development dynamic. The closing chapter focus on the U.S. positioning in France's foreign and security identity through analysis of document content, case studies and speeches by identified agents sourced from official websites such as www.elysee.fr. The study concludes that the U.S. might be positioned as rivals in France's foreign and security policy, but the dynamics of positioning are fluid. Clear dynamics would have to emerge at work before the U.S. could be classified as growing rivals. However, this is not the result of this research, so the author concludes that the U.S. in France's foreign and security identity should be positioned as partners. The US perspective in defence and security documents differs from that represented by agents and, unlike the shifting dynamics of case analysis, it remains the same, which is another significant discovery noted throughout the course of the work.
Databáze: OpenAIRE