Gustava Kluča diskurss Latvijas mākslas kultūras mantojumā: Rīgai - Eiropas kultūras galvaspilsētai - veltīto masu mediju materiālu analīze
| Autor: | Stanovenko, Jeļena |
|---|---|
| Přispěvatelé: | Zelče, Vita, Latvijas Universitāte. Sociālo zinātņu fakultāte |
| Jazyk: | lotyšština |
| Rok vydání: | 2020 |
| Předmět: | |
| Popis: | Bakalaura darba mērķis ir atklāt Gustava Kluča – izcilas personības - mākslas kolekciju kultūras mantojuma diskursu Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai veltīto masu mediju materiālos. Teorētiskajā daļā tiek aplūkotas idejas par pagātnes interpretāciju, kultūras mantojuma procesiem un praksi, kā arī tiek skaidrota muzeja definīcija, muzeja misija un konstruktīvisma definīcija. Tiek apskatīta latviešu mākslinieku darbība ārpus Latvijas ̶ Padomju Krievijā 20.gs. 20.–30. gados, Kluča personība Latvijai un latviešiem, un viņa radošā mantojuma kolekcijas izveidošana Latvijā. Empīriskajā daļā pēc R. Vodakas (Ruth Wodak) piedāvātās diskursa vēsturiskās metodes (discourse-historical approach) tiek veikts mediju materiālu (periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim) diskursa satura pētījums. Diskursa vēsturiskās analīzes rezultāti liecina, ka Gustava Kluča diskurss aplūkotajā laikā izraisa polemiku. Latvijas sabiedrība joprojām meklē viņa atzīšanas robežas, līdz ar to mediju materiālos paliek aktuāls jautājums, kur beidzas viņa ieguldījums konstruktīvisma ideju un dizaina attīstībā un kur sākas kalpošana padomju totalitārajam režīmam. The aims of this bachelor’s thesis are to reveal the cultural heritage discourse of the art collection of Gustav Klutsis - an outstanding personality - in the mass media materials dedicated to the European Capital of Culture. The theoretical base of this thesis consists of ideas about the interpretation of the past, cultural heritage processes and practices, as well as the definition of a museum, the mission of a museum and the definition of constructivism. The activities of Latvian artists outside Latvia in Soviet Russia in the 20th century 20-30 years. Klutsis personality for Latvia and Latvians, and the creation of his collection of creative heritage in Latvia. Empirical part, based on the discourse-historical approach developed by Ruth Wodak, consists of research on the content of the discourse of media materials (in the period from 1 January to 31 December 2014). The research results show that during the analyzed period of time Gustav Kluc's discourse provokes controversy. Latvian society is still looking for borders, therby in media materials the question remains ̶ where his contribution to the development of constructivist ideas and design ends and where the service of the Soviet totalitarian regime begins. |
| Databáze: | OpenAIRE |
| Externí odkaz: |
|