Pašefektivitātes un sociālā atbalsta saistība ar uztverto stresu dažādu intensitāšu fizisko aktivitāšu grupās

Autor: Anuška, Šarlote
Přispěvatelé: Dudkina, Aija, Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte
Jazyk: lotyšština
Rok vydání: 2019
Předmět:
Popis: Pētījuma mērķis: Izpētīt saistību starp uztverto stresu, pašefektivitāti, uztverto sociālo atbalstu un dažāda veida fizisko aktivitāšu veikšanu. Koens un Heilija parādīja sociālā atbalsta un pašefektivitātes pozitīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti. Turklāt sociālajm atbalstam var būt labvēlīga ietekme uz veselību briesmu laikā, jo notiek buferizācija stresa situācijām (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). Teorētiskā asociācija starp stresu, paškontroli un sociālo atbalstu ir sabiedrībā plaši pētīta. Kā piemēram, kad indivīdiem ir augsta paškontroles sajūta (t.i. ticība spējai pašam ietekmēt savas dzīves notikumus) un saskarsme ar stresu izraisošām situācijām, tie ir tendēti uz aktīvu darbību situācijas uzlabošanai, nevis pasīvu vai izvairīgu, uz emocijām balstītu, samierināšanās mehānismu (Santiago, Roberts, Smithers, Jamieson, 2019). Neskaitāmas teorijas, ieskaitot sociāli kognitīvo teoriju, aizsargājošā motivācijas teorija, plānotās uzvedības teorija un transteorētiskais modelis, saista pašefektivitāti un veselību (Peppa, Theodorakou, 2015). Fizisko aktivitāšu nozīmīgums veselībai ir daudz dokumentēts zinātniskajā literatūrā (Ugwu, Nnolim, Soyoye, Nkpozi, Ojobi, Abonyi, 2019). Palielināta fiziskā aktivitāte ir svarīga, lai tiktu gala ar uztverto stresu (Tomruk, Gurpinar, Ozyurek, Karadibak, Cakir, Angin, 2016). Viens no galvenajiem faktoriem, kuri ietekmē nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm, ir pašefektivitāte (Ashford, Edmunds & French, 2010, kā minēts Peppa, Theodorakou, 2015). Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 86 respondenti, kuri ikdienā nodarbojas ar dažāda veida fiziskajām aktivitātēm. Kā datu ievākšanas metodes tika izmantotas šādas: Pašefektivitāte fizisku aktivitāšu regulēšanai (Self-efficacy to Regulate Exercise; Bandura, 2006), kura tiks adaptēta darba ietvaros. Sociālā atbalstsa un fizisko aktivitāšu anketa (Social support and exercise survey; Sallis, 1996), kura tiks adaptēta darba ietvaros. Fizisko aktivitāšu aptauja (Leisure Time Exercise Questionnaire; Godin, 2011). Uztvertā stresa aptaujas (PSS-4), (Perceived Stress Scale, PSS; Cohen, Kamarck,& Mermelstein, 1983) Praktiskajā pētījumā tika konstatēta pozitīva saistība pašefektivitātei un uztvertā sociālā atblasta apakšslalām, kā arī vecumam un fizisko aktivitāšu biežumam.
Aim of the study: study the relationship between perceived stress, self-efficacy, perceived social support, and various types of physical activity. Cohen and Haley demonstrated the positive impact of social support and self-efficacy on quality of life. In addition, social support can have a beneficial effect on heath during times of distress by buffering stressful situations (Haugland, Wahl, Hofoss, DeVon, 2016). The theoretical association between stress, self-control, and social support has beem widely studied in society. For example, when individuals have a high sense of self control (ie, belief in the ability to influence one’s oen life events) and exposure to stressful situations, they tend to take active steps to improve the situation rather than passive or avoidant emotion-based reconciliation (Santiago, Roberts, Smithers, Jamieson, 2019). Numerous theories, including social cognitive theory, protective motivation theory, projected behavior theory, and trans-theory model, link self-efficacy and heath (Peppa, Theodorakou, 2015). The importance of physical activity to heath is well documented in the scientific literature (Ugwu, Nnolim, Soyoye, Nkpozi, Ojobi, Abonyi, 2019). Increased physical activity is important to cope with perceived stress (Tomruk, Gurpinar, Ozyurek, Karadibak, Cakir, Angin, 2016). One of the major factors influencing physical activity is self-efficacy (Ashford, Edmunds & French, 2010, kā minēts Peppa, Theodorakou, 2015). 86 respondents who engage in different types of physical activity on a daily basis were surveyed. The following data collection methods were used: Self-efficacy to Regulate Exercise (Bandura, 2006), which will be adapted as part of the study. Social support and exercise survey (Sallis, 1996), which will be adapted as part of the study. Leisure Time Exercise Questionnaire (Godin, 2011). Perceived Stress Scale, PSS (Cohen, Kamarck,& Mermelstein, 1983). The practical study found a positive relationship between self-efficacy and perceived social support subscales as well as age and frequency of physical activity.
Databáze: OpenAIRE
Externí odkaz: