Pašuztvertā intelekta saistība ar akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem vispārizglītojošo skolu jauniešiem
| Autor: | Gudakovska, Nataļja |
|---|---|
| Přispěvatelé: | Svence, Guna, Latvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāte |
| Jazyk: | lotyšština |
| Rok vydání: | 2020 |
| Předmět: | |
| Popis: | Pētījuma mērķis bija izpētīt saistību starp pašuztverto intelektu, akadēmisko pašefektivitāti un akadēmiskajiem sasniegumiem vispārizglītojošo skolu jauniešiem, kā arī veikt atšķirību izpēti skolēnu izlases apakšgrupās ar atšķirīgiem pašuztvertā intelekta domāšanas veidiem. Pētījuma izlasi veido 165 jaunieši vecumā no 15 līdz 19 gadiem (M = 16,75, SD = 0,90), no tiem 80 (48,50%) meitenes un 85 (51,50%) zēni, kas mācās 10.-12. klasē piecās vidusskolās. Pētījumam piemīt aprakstošs korelatīvs un starpgrupu analīzes dizains. Pētījumā tika adaptētas un izmantotas divas aptaujas - Pašuztvertā intelekta skala bērniem (Implicit Theories of Intelligence Scale for Children (ITIS), Blackwell, Trzesniewski, & Dweck, 2007; Gudakovska, 2019) un Akadēmiskās pašefektivitātes aptauja (College academic self-efficacy scale (CASES), Owen & Froman, 1988; Irbīte, 2019; Gudakovska, 2019). Pētījuma iegūtie rezultāti uzrāda statistiski nozīmīgas saistības starp pašuztverto intelektu un skolēnu sasniegumiem matemātikā. Akadēmiskā pašefektivitāte visizteiktāk prognozē un pašuztvertais intelekts statistiski nozīmīgi prognozē skolēnu akadēmiskos sasniegumus matemātikā. Lai gan pētījumā netiek novērotas statistiski nozīmīgas atšķirības akadēmiskajos sasniegumos un akadēmiskajā pašefektivitātē skolēnu izlasēs ar atšķirīgiem pašuztvertā intelekta domāšanas veidiem, pētījums izvirza idejas nākamajiem pētījumiem šajā jomā. Turklāt, pētījuma rezultāti norāda, ka skolēnu ticība spējai mainīt savas intelektuālās spējas (Izaugsmes domāšana) iespējams ir saistīta ar augstākas kvalitātes un sarežģītām mācību procesa pazīmēm, t.sk. ar skolēna kognitīvajām un metakognitīvajām stratēģijām. The aim of the study is to investigate the relation between mindset, self-efficacy and academic achievements in secondary school adolescents, and to perform research of differences between groups of students with different mindsets. The research sample consisted of 165 adolescents (48,50% female, 51,50% male) aged between 15 and 19 (M = 16,75, SD = 0,90) studying in 10th-12th grade in five secondary schools. The study has correlation and cross-sector design. Implicit Theories of Intelligence Scale for Children (ITIS) (Blackwell, Trzesniewski, & Dweck, 2007) and College academic self-efficacy scale (CASES) (Owen & Froman, 1988) were adapted and used for the current study. The results showed positive relations between the mindset and students’ achievements in Math. In this study academic self-efficacy is the greatest predictor of students’ academic achievements in Math. Mindset predicts academic achievements of students in Math at a significant level. The study did not identify any significant difference in self-efficacy and academic achievements between students with different mindsets, however, it indicates ideas for future research in this field. Furthermore, the study suggests that students’ beliefs about their ability to mould their own intelligence may have relation to high-quality and complex learning process signs, including cognitive and metacognitive strategies. |
| Databáze: | OpenAIRE |
| Externí odkaz: |
|