Ihtiocenozes kā upju ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanas pasākumu efektivitātes indikators Latvijas upēs
| Autor: | Tropa, Amanda |
|---|---|
| Přispěvatelé: | Spriņģe, Gunta, Latvijas Universitāte. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte |
| Jazyk: | lotyšština |
| Rok vydání: | 2020 |
| Předmět: | |
| Popis: | Izstrādātā bakalaura darba mērķis ir novērtēt upju ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanas pasākumu efektivitāti, kā indikatoru izmantojot ihtiocenozes. Bakalaura darba ietvaros tika apkopota pieejamā informācija par Latvijas upju atjaunošanas projektu vietām, īstenoto pasākumu mērogu un citiem parametriem. Lai spētu novērtēt ihtiocenozes izmaiņas pēc projektu pasākumu īstenošanas, tika izmantoti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” ihtiofaunas esošie monitoringa dati. Papildus veikta zivju uzskaite ar elektrozveju projektu vietās, kurās dati nebija pieejami. Izmaiņu noteikšanai izmantots Latvijas zivju indekss, Šenona daudzveidības indekss un taimiņu/foreļu īpatņu blīvums. Kopumā ihtiocenozes pēc upju atjaunošanas pasākumu īstenošanas nav būtiski mainījušās. Lielākās pozitīvās izmaiņas konstatētas taimiņu/foreļu mazuļu īpatņu blīvumā. Tomēr, ņemot vērā to, ka lielai daļai projektu pēc upju atjaunošanas pasākumu īstenošanas pagājis neilgs laiks, tad šie ir tikai sākotnējie rezultāti un ilgtermiņā tie var mainīties. The aim of this bachelor's thesis is to evaluate the efficiency of measures to improve the ecological quality of rivers, using ichthyocenosis as an indicator. Within the framework of the bachelor's thesis, the available information regarding the locations of Latvian river restoration projects, the measures’ scale, and other parameters of the implemented measures was gath-ered. In order to evaluate the changes in ichthyocenosis after the implementation of the pro-ject’s measures, the existing monitoring data of ichthyofauna of the Institute of Food Safety, Animal Health and Environment "BIOR", were used. In addition, fish surveys were carried out by using the electrofishing method in project locations where data were not available. The Latvian fish index, the Shannon diversity index, and the density of sea trout and brown trout Salmo trutta L. were used to determine the changes. In general, ichthyocenosis has not changed significantly after the implementation of riv-er restoration measures. The largest positive changes were found in the density of juvenile sea/brown trout. However, given the fact that for a large number of projects only a short time has passed since the implementation of river restoration measures, these are only initial results and may change in the long term. |
| Databáze: | OpenAIRE |
| Externí odkaz: |
|