UNCLOS Part XV Dispute Settlement Mechanism and Its Potential Relevance to the Lithuania–Latvia Sea Boundary Delimitation
| Autor: | Dalia Višinskytė |
|---|---|
| Přispěvatelé: | Mykolas Romeris Law School, Lithuania, Geneva University Law School and Graduate Institute of International Developmental Studies, Switzerland |
| Rok vydání: | 2020 |
| Předmět: |
Dispute settlement
public international law jūras robeža maritime boundary robežstrīds Boundary (real estate) starptautiskās tiesības international dispute settlement United Nations Convention on the Law of the Sea Political science Relevance (law) starptautisko strīdu izšķiršana Mechanism (sociology) Law and economics |
| Zdroj: | SOCRATES. Rīgas Stradiņa universitātes Juridiskās fakultātes elektroniskais juridisko zinātnisko rakstu žurnāls / SOCRATES. Rīga Stradiņš University Faculty of Law Electronic Scientific Journal of Law. 3:138-146 |
| ISSN: | 2256-0548 |
| DOI: | 10.25143/socr.18.2020.3.138-146 |
| Popis: | Settling of maritime boundary may be a challenging task. The Lithuanian-Latvian maritime border is still not settled and this legal uncertainty may lead to a maritime dispute. This article analyses what the international maritime boundary dispute settlement mechanisms are and how Lithuania and Latvia can use them if the dispute between the two countries arises. Šis raksts sniedz īsu pārskatu par UNCLOS noteikumiem, kas regulē jūras robežu noteikšanu, jūras strīdu izšķiršanas mehānismu un šo noteikumu ietekmi uz pašreizējo Lietuvas un Latvijas jūras robežas stāvokli. Pārsteidzoši, ka Lietuva un Latvija nekad nav vienojušās par jūras robežas noteikšanu starp tām. Ir parakstīts Latvijas un Lietuvas līgums par teritoriālās jūras, ekskluzīvās ekonomiskās zonas un kontinentālā šelfa robežu noteikšanu Baltijas jūrā. Lietuva ratificēja šo līgumu, bet Latvija to nekad netika ratificējusi. Tādējādi jūras robeža starp šīm divām valstīm joprojām nav noteikta. UNCLOS būtība un gars liek domāt, ka šī konvencija sniedz visas iespējamās izdevības domstarpībās iesaistītajām valstīm izšķirt domstarpības draudzīgā veidā un izmantot piespiedu metodes tikai kā pēdējo iespēju. UNCLOS strīdu izšķiršanas mehānismus var iedalīt brīvprātīgos un piespiedu. Jūras robežas mierīga noregulēšana ir galvenais jūras strīdu izšķiršanas mehānisms. Puses ved sarunas labā ticībā un cenšas rast draudzīgu risinājumu. Lai panāktu vienprātību par piespiedu strīdu izšķiršanas mehānismiem, nepieciešama strīda izšķiršanas vietas izvēles elastība jūras strīdu izšķiršanai. Gan Lietuva, gan Latvija ir norādījušas, ka tās piekrīt Starptautiskā Jūras tiesību tribunāla un Starptautiskās Tiesas jurisdikcijai, un neviena no valstīm nav devusi priekšroku kādai no šīm strīdu izšķiršanas vietām, tāpēc valstij, kas ierosina procedūras, būtu jāizvēlas strīda izšķiršanas vieta. Šī raksta autore iesaka, pirmkārt, abām valstīm censties panākt savstarpēju vienošanos, lai rastu taisnīgu risinājumu. Tajā pat laikā tām jāmēģina vienoties par praktisku pagaidu kārtību, kas neierobežo galīgo robežu noteikšanu. Turklāt abām valstīm jāatturas no jebkādām darbībām, kas varētu apdraudēt vai kavēt galīgās vienošanās panākšanu. Tomēr, ja šāda strīdu izšķiršana neizdodas, valstis atkarībā no to vēlmēm var izvēlēties izšķirt jūras strīdu vai nu Starptautiskajā Jūras tiesību tribunālā vai Starptautiskajā tiesā. |
| Databáze: | OpenAIRE |
| Externí odkaz: |
|