Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO izveidošana, izmantošana un pilnveidošana

Autor: Aivars Spalviņš, Inta Lāce, Oļģerts Aleksāns, Kaspars Krauklis
Jazyk: angličtina
Rok vydání: 2019
Předmět:
Zdroj: Boundary Field Problems and Computer Simulation; Vol 57 (2018): Boundary Field Problems and Computer Simulation; 5-14
ISSN: 2255-9124
2255-9132
Popis: Pasaules un Eiropas Savienības valstīs reģionāli hidroģeoloģiskie modeļi (HM) apkopo ģeoloģisko un ģeogrāfisko informāciju, kuru izmantojot, var aprēķināt sarežģītus telpiskus pazemes ūdens līmeņu un plūsmu sadalījumus, kā arī pazemes un virszemes (upju, ezeru) ūdensobjektu mijiedarbību. Izmantojot reģionālos HM, var racionāli plānot valsts ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Izmantojot lokālus detalizētus HM, kurus iegūst, papildinot reģionālā HM datus, var efektīvi veikt vides un dabas aizsardzības un atveseļošanas darbus. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides modelēšanas centra (VMC) zinātnieki 2011.–2015. gadā izveidoja Latvijas HM (LAMO) versijas: LAMO1→LAMO2→LAMO3→LAMO4. Versija LAMO4, kas dod nozīmīgus HM iespēju un rezultātu kvalitātes uzlabojumus, tika pārbaudīta laikā no 2016. gada līdz 2018. gadam, īstenojot pazemes ūdens procesu pētījumus (kas iespējami tikai reģionālā HM vidē) un risinot praktiskus uzdevumus, izmantojot lokālus HM. LAMO4 dati, kas veido ģeotelpiskās informācijas kopu, ir brīvi pieejami RTU VMC tīmekļa vietnē. Šie unikālie dati jāievieto portāla “geolatvija.lv” iedaļā “Hidroģeoloģiskie dati” kā valsts budžeta finansēts bezmaksas pakalpojums. Izmantojot LAMO4 aprēķinātos datus par upju pazemes pietecēm, var izveidot Latvijas upju tīkla datormodeli upju piesārņošanas procesu pētīšanai. Ir iespējama LAMO4 pilnveidošana – LAMO4→LAMO5→LAMO6 –, kas ietver HM detalizācijas uzlabošanu un pazemes ūdens kvalitātes ievērošanu. RTU ir īstenojusi LAMO projektu, izmantojot Eiropas Reģionālā attīstības fonda (2011.–2012. g.) un valsts pētījumu programmas “EVIDEnT” (2014.–2018. g.) finansējumu. Regional hydrogeological models (HM) are founded on geological and geographical information of a country. By processing this information, HM can provide complex spatial distributions of groundwater heads and flows, data on groundwater discharge into rivers and lakes as their joining with groundwater bodies. Appliance of the regional HM considerably improves the quality of the country’s sustainable water management, because HM provides consolidated knowledge on the interaction between surface water and groundwater and on their accessible resources. For solving practical problems of environmental protection and recovery, local HM are applied. They are created by completing the data of regional HM by more detailed information. In 2011–2015, scientists of Environment Modelling Centre (EMC) of Riga Technical University (RTU) developed four successive versions of the regional HM of Latvia: LAMO1→LAMO2→LAMO3→LAMO4. The current version LAMO4 has been tested and approbated in 2016–2018, by carrying out the research on nature processes on regional scale and also by using local HM. Presently, the information regarding the development and appliance of LAMO4 is available at the RTU EMC web site. In the near future, this information, as the set of geospatial data, will be inserted in the section “Hydrogeological data” of the portal “geolatvija.lv”. By using information provided by LAMO4 on the groundwater discharge in rivers, it will be possible to develop a computer model for the research of pollution processes in the river network of Latvia. In the future, the development of LAMO4→LAMO5→LAMO6 will considerably improve the credibility and quality of the data provided by modelling. For the next version LAMO5, the model set of lakes and rivers will be increased and the plane approximation step of 125 meters will be used (LAMO4 has the step of 250 meters). The version LAMO6 is the expansion of LAMO5 by adding information on groundwater quality and by providing advanced open data options. The research on LAMO development was supported by the European Regional Development Fund (2011–2012) and by the Latvian State Research Program “EVIDEnT” (2014–2018).
Databáze: OpenAIRE
Externí odkaz: