| Popis: |
Pētījumā gūtie rezultāti sniedz ziņas par Juras perioda mālaino nogulumu īpašībām, un palīdz salīdzināt šī perspektīvā derīgā izrakteņa īpašības. Juras sistēmas Kelovejas un Oksfordas stāvu nogulumi atrodami urbumu serdēs, atradnēs, kā arī pleistocēna ledāja atrauteņos jeb glasiodislokācijās. Līdz šim plašāki pētījumi notikuši Polijā un Lietuvā, salīdzinoši mazāk informācijas apkopots par Latvijas Juras māliem un to raksturojošām īpašībām. Šī pētījuma ietvaros paraugi tika ievākti Zoslēnu, Papiles un Lēģernieku atradnēs; to galvenās atšķirības saistās ar mālu frakcijas īpatsvaru salīdzinājumā ar pārējo nogulumu materiālu. Juras mālaino nogulumu sastāva īpatnības raksturotas, izmantojot granulometriskās analīzes, karsējuma zudumu, rentgendifraktometrisko un atomabsorbciometrijas metožu kompleksu; detalizēti pētīti arī nogulumu sastāvā esošie organiskie savienojumi, izmantojot UV-Vis un 3-D fluorescenci. Mālu sastāvā esošās organiskās vielas pamatā ir humusvielas, savukārt māla frakcijas neorganisko materiālu veido smektīts, illīts, kaolinīts un hlorīts aptuveni līdzīgās proporcijās, ko pierāda rentgendifraktometriskā izpēte. Agrākie pētījumi Polijā un Lietuvā liecina, ka dabiskās organiskās vielas, kas atrodamas Juras mālos, atspoguļo nogulumu veidošanās apstākļus. Juras māli var tikt izmantoti tālākos praktiskā pielietojuma pētījumos, kā arī, lai precīzāk raksturotu attiecīgā perioda paleoģeogrāfiskos apstākļus. |
